Kam sekot, ja plānots kļūt veiksmīgam un bagātam?

Latvijas iedzīvotāji nereti seko dažādu cilvēku dzīvēm, notikumiem uzņēmumos, valsts pārvaldē vai dabas norisēm. Izdarītās izvēles veido cilvēka nākotni, jo apkārtējā vide determinē likteni un garastāvokli nereti vairāk nekā iedzimtība. Balstoties uz iepriekš minēto, mēs sekojam daudziem, taču pat neapzinamies kādas sekas tas atstāj. Interesanit, ka tieši pēdējos gados aizvien vairāk cilvēki izmanto dažādus īstermiņa azidevumus. Paralēli daudzi nogaida un domā – pirkt vai nepirkt mājokli, izmantojot banku piedāvātos pakalpojumus. Viss iepriekš minētais ļauj secināt, ka ir vērts sekot vai vismaz pievērst uzmanību pasaules tendencēm un portāliem, kas koncentrējas uz finanšu pakalpojumu un kredītu tirgus analīzi.

Interneta portāli. Viens no portāliem, ko vērts apmeklēt jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kam vajadzīgs īstermiņa vai ilgtermiņa aizdevums ir portāls Kredit, kurā tiek skaidroti Latvijā populārākie un mazāk zināmi finanšu pakalpojumi un kredītu veidi. Informācija pieejama gan latviešu (kredit), gan krievu valodā (быстрые кредиты), turklāt neprasot lietotājiem par to abonēšanas maksu. Protams, maz ticams, ka kāds arī vēlētos, ko maksāt, jo visi šķiet pieraduši, ka informācijai internetā ir jābūt bez maksas.

Vairumā gadījumu informācija par aizdevumu veidiem, procentu likmēm un nebanku kredītu akcijām būs nevajadzīga. Tajā pat laikā tajās retajās reizēs, kad tā būs vajadzīga, to ir iespējams atrast vienkopus portālā Kredit un tas ir labi. Publiski pieejamā informācija liecina, ka ātro kredītu uzņēmumu pakalpojumus Latvijā izmanto salīdzinoši daudzi, turklāt daļa no tiem to dara vairāk kā vienu reizi gadā. Šiem cilvēkiem katrs eiro ir no svara, taču ir zināms, ka pirmais aizdevums bez komisijas maksas tāds ir tikai pirmajā reizē. Atrast citus aizdevējus saviem spēkiem nav vienkārši, taču tas ir izdarāms. Ja nav vēlme sekot kredītu portāliem, bez tā ir iespējams iztikt.

Valsts institūcijas. Vēl par attiecīgo tēmu Latvijā ir vērts sekot Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Bankas un Patērētāju tiesību un aizsardzības centra ziņām un jaunumiem. Šīs valsts iestādes lielā mērā nosaka toni finanšu nozarē un patērētāju kreditēšanas lauciņā. Ja sekojot to jaunumiem, tad nekas vairāk arī nebūs vajadzīgs un būsiet labāk informēti nekā 99% banku darbinieku. Papildus var pasekot arī Komercbanku asociācijas mājaslapā sniegtajai informācijai, taču tikpat labi var klausīties arī vakara Panorāmu, jo visu svarīgo asociācija tāpat pārstāsta oficiālajās ziņu pārraidēs.

Ārzemes. Tiem, kas vēlas iegūt plašāku informāciju, no ārvalstu ziņu dienestiem, ir vērts pievērst uzmanību arī ārvalstu ziņām. Lai arī tādi pasaules mēroga spekulanti kā Dž. Soross un ASV rupors Bloomberg news Latvijas mērogam var šķist pārlieku augsta latiņa, tomēr ir izņēmumi. ASV kredītu krīze uz situāciju Eiropā un arī Latvijā atstāja graujošu iespaidu. Sākoties kredītu krīzei Latvijā sabruka būvniecības nozare. Nekustamo īpašumu kredītu ņēmēji pazaudēja darba vietas un bija spiesti pamest valsti. Kopumā laika periodā no 2008. gada Latviju pameta vairāki simti tūkstoši iedzīvotāji, no kuriem daļa nespēja segt ātro aizdevumu un hipotekāro kredītu maksājumus. Šobrīd situācija pamazām normalizējas, taču aizbraucēji diez vai atgiezīsies. Ja spējat analizēt informāciju plašākās cēloņsakarībās, tad ārvalstu finanšu ziņas un globālie ekonomikas procesi būtu vismaz periodiski arī jāpavēro.

Kopsavilkums. Būtiskākais no šīs mācību stundas nav tas, ka krīzi varēja nepieļaut vai tas, ka no tās bija iespējams izvairīties. Svarīgākais ir tas, ka cilvēki, kas sekoja informācija un nebija kļuvuši pārlieku alkatīgi bija spējīgi izkāpt no nekustamo īpašumu pārdošanas-pirkšanas vilciena un palikt uzvarētāji. Pat tie, kam īpašumā bija tikai necils vienas istabas dzīvoklītis Rīgā varēja to pārdot par 30 – 40 tūkstošiem latu un 5 gadus vēlāk par attiecīgo naudu nopirkt daudz labāku īpašumu jebkurā citā vietā Rīgā vai citur Latvijā. Cik ilgi ir jākrāj nauda, lai iegūtu īpašumā šādu summu ? Lielai daļai latviešu tas ir viss darba mūžs. Ir vērts sekot norisēm pasaulē.

Šeit norādītie piemēri ir vispārīgi un nebūs piemēroti daudziem, taču tiem dažiem, kas tos izmantos savas dzīves laikā, tas var radīt būtiskas pārmaiņas (pozitīvā nozīmē). Atcerieties – ne valsts, ne kāds cits nerūpēsies par Jums. Jūs pats esat savi laimes kalēji. Šī diena ir lieliska, lai sāktu, ko darīt. Rītdiena jau būs par vēlu, jo rītdiena var arī nepienākt.